Mājoklim jābūt tādam, kurā ir prieks dzīvot!

Līga Delvera ir māksliniece, kuras pamatprofesija ir grafiskā dizaina veidošana, taču, īpašos gadījumos ķeroties pie interjera veidošanas, viņai šī nodarbe gluži dabiski nākusi klāt kā papildinājums pamatdarbam.

Piemēram, kad jāizgatavo kādas dzimtas ģerbonis, sasaistot to ar jauno ģimenes īpašumu. Pēc tam jāveido dizains kaltajiem vārtiem un tā pamazām vēl un vēl. Vai arī, palīdzot izveidot interjera detaļas mājā, Līga tās papildina ar zīmējumu vai gleznojumu. Izveidojusi savu uzņēmumu SIA "Demini", viņa labprāt palīdz saprast vairākus svarīgus interjera veidošanas pamatnosacījumus, lai ikviens klients īstenotu sapni par savu īpašo mājokli.

Interjera risinājumu izstrādē Līga darbojas gan jaunceļamās mājās, gan renovējamos objektos, piedāvājot savu redzējumu, kā īstenot šo mājokļu saimnieku sapņus, sabalansējot vajadzības ar iespējām. Iesākot sarunu par interjera veidošanu, māksliniece uzsver: pastāv liela atšķirība starp jauna veidošanu, kas visbiežāk notiek jaunceļamās mājās, vai esošā pārplānošanu. „Tie ir pilnīgi atšķirīgi darbi un citādiem paņēmieniem veicami uzdevumi,” norāda Līga, salīdzinot: tas ir līdzīgi kā būvniecībā, kur arī ir liela atšķirība starp ēkas rekonstrukciju vai tās būvniecību pilnīgi no nulles.

Skaidri mērķi – precīzi risinājumi

Pats svarīgākais ir skaidri definēti mērķi – kam konkrētais interjers kalpos un kā to paredzēts lietot. Tas ir uzdevums, kuru māksliniece uzstāda, pirmoreiz tiekoties ar klientiem. Šis uzstādījums attiecas kā uz jaunceļamu māju, tā dzīvokli, jo katrā dzīvos cilvēki ar tikai sev raksturīgo dzīvesveidu, kam tad arī jāpielāgo mājoklis un tā iekārtojums.

Ja interjers jāveido mājai, pirms ķerties pie konkrētiem uzdevumiem, tā saimniekiem jāatbild uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: cik cilvēku mājā dzīvos ikdienā, kāda ir viņu saviesīgā dzīve – cik bieži un cik daudz gaidāmi viesi, vai tiem būs vajadzīgas arī guļamtelpas, vai mājā nepieciešamas darba telpas, cik telpu jāparedz saimniecības vajadzībām, kādi ir ģimenes ikdienas paradumi, cik nozīmīga ikdienā ir virtuve, cik plašai jābūt vannasistabai un vēl vairākiem citiem. Jo precīzākas būs atbildes, jo dizaineram būs vieglāk strādāt pie iespējamiem risinājumiem.

Māksliniece uzsver: ir svarīgi ņemt vērā arī katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un intereses. Vienam var būt svarīgāka virtuve, bet citam vannas istaba, savukārt vēl kādam ļoti svarīga ir ērti iekārtota vieta pie kamīna. „No tā, ka katram ģimenes loceklim ir tik dažādas prioritātes, arī veidojas māja kopumā,” saka māksliniece, uzsverot, ka piešķirt katrai mājai vai dzīvoklim savu raksturu – tas ir būtiski, lai ikviens no iemītniekiem tajā justos mājīgi un ērti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ne visi spēj pielāgot savām vajadzībām tipveida projekta dzīvokļus vai mājās, bet tā vietā izvēlas būvēt savējo, kur īstenot tieši savus sapņus.

Katrai lietai sava vieta

Funkcionalitātes trūkums – to Līga min kā vienu no biežāk pieļautajām kļūdām, iekārtojot mājokli. Turklāt šis trūkums atklājas jau pavisam ātri, kad, sākot dzīvi jaunajā vietā, izrādās, ka saimnieki nav padomājuši par pavisam elementārām vajadzībām, piemēram, kur glabāt zāles pļāvēju vai kur būs vieta velosipēdu novietošanai. Tieši tāpēc, kā uzskata māksliniece, nevienu niansi nevar skatīt atrauti no kopējā mājas būvniecības procesa. „Manuprāt, mājokļa iekārtošana nav atsevišķs pasākums, kad māja gatava, bet gan tas sākas jau brīdī, kad arhitekts paņem papīru un zīmuli, lai ieskicētu saimnieku galvenās vēlmes,” Līga skaidro. Taču vienlaikus viņa iezīmē vēl divas citas būtiskas nianses, kas svarīgas mājas būvniecības gaitā. Pirmā – spēt sabalansēt savas vēlmes ar iespējām. Un otra – ar iecerēto projektu spēt iekļauties apkārtējā vidē, bet tajā pašā laikā radīt savu identitāti. Jāapzinās, ka šīs abas lietas nekad nav vienkārši īstenojamas. Pirmā no tām bieži vien neizdodas tāpēc, ka mājas būvniecības gaitā palielinās izmaksas, kam visbiežāk ir objektīvi iemesli. Otrs ir stāsts par identitāti, kurā liela nozīme ir tam, cik veiksmīgi māja iekļaujas izvēlētajā vidē. „Bezpersonisku un neko neizsakošu māju vai dzīvokļu mums apkārt ir papilnam,” saka māksliniece un paironizē, ka tikpat labi tās varētu atrasties jebkurā citā valstī un neko nepateikt par tajā mītošajiem cilvēkiem.

Jaunu „seju” vecajām telpām

Jau sākumā, minot to, ka ir liela atšķirība, vai interjeru veidot pilnīgi jaunā ēkā vai dzīvoklī jeb pārplānot jau esošo, māksliniece dod dažus vērtīgus padomus, ar ko šo darbu sākt, lai panāktu maksimāli labu rezultātu.

“Ja uzdevums ir pārplānot jau esošo mitekli, es ieteiktu sākt ar telpu revīziju,” saka Līga. „Kad būs saprasts, kas tajās traucē, būs vieglāk sākt jaunā telpu iekārtojuma organizāciju.” Tālāk seko darbs ar interjeru un visām tā sastāvdaļām (materiāliem, krāsām, faktūru, gaismām, mēbelēm un pārējo). Lai rezultāts būtu veiksmīgāks, šis darbs jāveic roku rokā ar būvniekiem, norāda māksliniece. „Cilvēki paši dažkārt izdomā visdažādākos brīnumus, nepadomājot par materiālu izmaksām un citām niansēm, kas radīšanas procesu var sarežģīt un arī sadārdzināt,” viņa skaidro.

Trešā svarīgā lieta, kas jāņem vērā, pārplānojot interjeru – kā jauno „savilkt” kopā ar veco. Te Līga min izplatītu situāciju: ne vienmēr uzreiz iespējams pārveidot visas telpas. Līdz ar to kāda no tām uz laiku paliks neskarta – savā iepriekšējā izskatā. Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai jaunais un vecais harmoniski sadzīvotu un „neēstos”. „Rūpīgi piedomājot pie risinājumiem, tas ir iespējams,” saka speciāliste, piebilstot: ja izdodas panākt, ka jaunais interjers izceļ vecās vērtības, rezultāts var būt tik gaumīgs, ka vecā telpa izskatīsies vēl labāk, nekā iepriekš.

Vispirms vieta, tad interjers

Ja mājas vai dzīvokļa interjers jāveido pilnībā no jauna – tas ir izaicinājums kā mitekļa saimniekiem, tā māksliniekam, kas palīdz šo darbu darīt. „Pirmām kārtām rūpīgi jāizsver dzīvesvietas izvēle,” norāda Līga. To darot, jāņem vērā gan cilvēku raksturs un darba specifika, gan ģimenes stāvoklis un brīvā laika pavadīšanas ieradumi, kā arī nākotnes perspektīvas, piemēram, vai ģimene varētu kļūt kuplāka – varbūt tiek plānoti bērni vai uz jauno māju varētu pārcelties arī saimnieku vecāki un tamlīdzīgas nianses.

„Kad vieta izvēlēta, uz to vajag paskatīties plašāk,” turpina Līga. „Vajag novērtēt, vai visiem patīk apkārtnes ainava, kā arī to, kādi ir iespējamie kaimiņi, kāds ir blakus esošais pagalms un daudz kas cits, ar ko turpmāk nāksies sadzīvot.”

Ja šai ziņā viss ir kārtībā, ķeramies klāt pašai ēkai. „Te atkal jāpievērš uzmanība visam tam, ko minēju jau iepriekš,” atgādina māksliniece. „Jo ir svarīgi izveidot funkcionālu un ērtu plānojumu, ietverot identitāti, bet paturot prātā, ka cilvēkiem jaunajās telpās būs ne tikai jāgatavo ēst, jāguļ un jāsvin dzīve, bet jāveic arī pavisam ikdienišķi darbi: jāmazgājas, jāgludina veļa, jākurina katls vai plīts, iespējams, kādam jāiet pirtī vai oranžērijā jāstāda puķes un ikdienā mājoklis arī jāuzkopj.” Telpu iekārtojums jāizplāno tā, lai šīs saimnieciskās rūpes nesagādātu neērtības.

Sadarbība kā veiksmes pamats

Tie cilvēki, kas interjera veidošanu sadarbībā ar profesionālu dizaineri īsteno pirmo reizi, iespējams, sākumā būs samulsuši, īsti nezinot, kā šis darbs notiek un cik daudz laika tas prasa. Līga ir gatava dalīties savā pieredzē. „Pirmoreiz tā noteikti ir tikšanās ar klientu klātienē, lai izrunātu pavisam ikdienišķas lietas, pamazām pārejot uz īsto tematu,” viņa stāsta. Tad arī seko jau iepriekš pieminēto svarīgāko jautājumu noskaidrošana, lai saprastu, kurā virzienā doties. Kad tas ir skaidrs, seko vienošanās par darbu sadalījumu: kādi būs interjerista pienākumi un ko pasūtītājs pats ir gatavs darīt. Kad pamatidejas un vajadzības ir saprastas, var ķerties klāt to realizēšanai gan uz papīra, gan pēc tam dabā. Līga neslēpj: darba procesā nereti kaut kas arī mainās, tomēr pamatlietas parasti saglabājas un virzās uz veiksmīgu iznākumu.

Izplānot interjera risinājumus – tas ir pirmais posms. Nākamais ir to īstenošana, un šai ziņā Līgai ir dažāda pieredze. Visbiežāk ir divi darbības scenāriji. „Pirmais, kad es izstrādāju savu redzējumu, ko nododu klienta rīcībā, un tālāk daudz vairs neiesaistos - klients pats darbojas ar realizāciju,” viņa stāsta. „Un otrs, kad strādāju kopā ar celtniekiem, iesaistoties materiālu sagādē un citos procesos.” Māksliniece skaidro – otrajā variantā ir ļoti svarīgi, lai visām iesaistītajām pusēm: klientam, celtniekiem un dizaineram, izveidotos labs kontakts. Bez tā diezin vai būs veiksmīgs rezultāts. „Savu darbu es uzskatu par labi padarītu tad, kad kopaina ir viengabalaina, harmoniska un katrs iemītnieks tajā atrod savus akcentus,” atklāj Līga.

Turklāt viņa neslēpj, ka, veicot jebkura interjera pasūtījumu, papildina arī savas zināšanas. Tas attiecas kā uz materiālu izvēli, kvalitāti un dažādām to īpašībām, tā citām niansēm. „Mūsdienās jāprot atrast un izvērtēt informāciju no iepriekšējās pieredzes, turklāt bieži mainās pat jaunākie materiāli,” Līga skaidro. „Un tieši tāpat mainās cilvēku prasības un dzīves kvalitātes kritēriji.” Te viņa norāda kaut vai uz tādu pavisam sadzīvisku lietu kā telpu apgaismojums, kas patiesībā spēlē lielu lomu cilvēka dzīves ritmā, nemaz nerunājot par tā ietekmi uz veselību. „Taču es nevaru sacensties ar elektriķa, mēbeļnieka vai būvinženiera zināšanām, lai kā censtos visu izzināt,” Līga ir pavisam atklāta. „Tādēļ laba sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm ir lielāka garantija veiksmīgam rezultātam.”

Šāda laba sadarbība Līgai izveidojusies, piemēram, ar elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmumu „SLO Latvia”, kuram pēc izpilddirektora Valērija Bariševa uzaicinājuma viņa veidojusi interjeru biroja telpām centrālai filiālei Rīgā, Malēju ielā 1A. Un tam sekoja veikala telpu izveide pēc to rekonstrukcijas Bieķensalas ielā 6. Turklāt savā darbā Līga arī pārliecinājusies par „SLO Latvia” piegādātajiem materiāliem, kas ir noderīgi jebkuros ar būvniecību saistītajos darbos. „Elektromontāžas darbi gandrīz vienmēr iet roku rokā ar būvniecību,” Līga saka. „Īpaši jau interjera izbūvēs, jo gaisma ir viens no telpu dizaina stūrakmeņiem.”

Dzīve mainās, vērtības paliek

Runājot par interjera veidošanas niansēm un tā sabalansēšanu ar mājā vai dzīvoklī mītošo cilvēku interesēm un vajadzībām, Līga uzsver vēl kādu būtisku niansi, kuru noteikti nedrīkst ignorēt. „Pārdomāts telpu risinājums, funkcionālās ērtības un identitāte arī pēc desmit vai divdesmit gadiem noteikti būs vērtība nekustamā īpašuma tirgū,” viņa saka. „Par to nedrīkst nedomāt.” To sakot, māksliniece gan neliek uzreiz apsvērt domu, ka māju vai dzīvokli var nākties pārdot, taču atgādina, ka dzīve mēdz piespēlēt dažādus scenārijus, kas dažkārt pat pavisam negaidīti var sagādāt pārsteigumus, diezgan būtiski mainot cilvēku dzīvi. Nemaz nav tik neiespējami, ka pēc gadiem cilvēki dažādu iemeslu dēļ izlemj pārcelties uz dzīvi citā pilsētā. Vai bērni izaug, aiziet savā dzīvē un vecāki vēlas samazināt dzīvojamo platību, pārceļoties uz mazāku māju vai dzīvokli. Tādos gadījumos ir svarīgi veiksmīgāk pārdot esošo īpašumu, un tur liela nozīme izrādās interjeram.

„Tāpēc, ieguldot līdzekļus savā īpašumā šodien, mums jācenšas panākt, lai tā vērtība turpmākajos gados augtu, nevis kristos,” saka Līga. Viņa neslēpj: tas nav viegls uzdevums! Īpaši tādēļ, ka pastāv daudz ārējo faktoru, kas tam var arī traucēt. Piemēram, kaimiņš, kurš nerūpējas par kārtību savā īpašumā. „Tas var būt iemesls, kāpēc jūsu ēkas vērtība samazināsies,” norāda Līga. „Taču veiksmīgs dizains to var noturēt līdzsvarā.”