Pareizā gaisma – labākai dzīvei!

Lai veicinātu izpratni par gaismas nozīmi mūsu dzīvē, arī kompānija PHILIPS zinātnisko pētījumu rezultātiem pievērsusi lielu uzmanību.

Pareizā gaisma – labākai dzīvei!

Labā noskaņojuma receptors

Saules gaisma, kas sevī ietver visas varavīksnes krāsas, atstarojoties mūsu acīs, ļauj redzēt pasauli un apkārt esošos objektus. Taču gaisma ietekmē ne tikai cilvēka redzi, bet arī miega un nomoda ciklu, kā arī regulē hormonu izstrādi un ķermeņa temperatūras izmaiņas, kas vakarā palīdz iemigt. Savukārt rīta gaisma ir tā, kas mūsu organismu pamodina un uzlādē ar enerģiju visas dienas garumā. 

Kā tas notiek? Mūsu acis ne tikai absorbē gaismu, bet tajās ir arī citi receptori, kas reaģē uz tās kvalitāti. Divdesmit pirmā gadsimta sākumā zinātnieki cilvēka acī atklāja redzes pigmentu melanopsīnu, kas reaģē uz gaismas intensitāti un radiāciju. Īpaši jutīgs šis pigments ir pret gaismas zilo spektru, kas papildina cilvēka spēka un enerģijas krājumus. Tas nozīmē, ka melanopsīns atbild par mūsu iekšējā bioloģiskā pulksteņa „regulēšanu” un pareizu darbību. Šis ir veids, kā apkārtējās vides apgaismojums ietekmē cilvēka pašsajūtu. Dabiska saules gaisma mums nodrošina labu garastāvokli un možumu.

Līdz pusdienlaikam saules gaisma satur lielā daudzumā zilo spektru, taču dienas vidū tā intensitāte samazinās, minimumu sasniedzot naktī. Kad aiz loga sāk satumst, saules gaismā palielinās siltā spektra krāsu daudzums. Līdz ar to enerģija un spēks pamazām samazinās un mūsu organisms sāk gatavoties miegam.

Viens no svarīgākajiem gaismas parametriem ir krāsas temperatūra, ko mēra kelvinos (K). Kā jau iepriekš tika minēts, līdz pusdienlaikam dienas gaisma satur daudz zilā spektra, un tās krāsas temperatūra ir aptuveni 10 tūkstoši kelvinu. Ap pulksten diviem pēcpusdienā zilās gaismas daudzums samazinās un līdz ar to samazinās arī tās temperatūra. Pēcpusdienā tā ir nokritusies līdz aptuveni 6000 kelviniem, bet dienas beigās, kad zilās gaismas daudzums ir pavisam niecīgs, tās temperatūra sasniedz vairs tikai 2000 – 2500 kelvinus.

Zilās gaismas intensitātes pakāpeniska samazināšanās dienas laikā un temperatūras pazemināšanās pierāda, ka pati daba par visu ir ideāli parūpējusies, un cilvēks, kurš dzīvo un strādā dienas gaismā, saņem nepieciešamo možuma un enerģijas devu. Taču drēgnajā rudenī un aukstajā ziemā, kad saules gaismas jau tā ir maz, veidojas dabiskās enerģijas deficīts. To veicina arī tas, ka daudzi no mums lielu savas dzīves daļu pavada telpās, kur saules gaisma praktiski neiekļūst.

Tiecas par gaismu uzzināt visu

Kā rāda daudzu pētījumu rezultāti, rudens depresiju cēlonis lielākoties ir saules gaismas trūkums. Cilvēki, kam raksturīgas biežas garastāvokļa maiņas, iestājoties rudenim kļūst melanholiskāki, miegaināki un noslēgtāki. Līdz ar to šajā laikā viņiem palielinās tieksme pēc saldumiem un neveselīgiem ēdieniem. Turklāt pētījumi apliecina arī to, ka šādu no gaismas atkarīgu cilvēku daudzums mūsu vidū pastāvīgi palielinās.

Vīnes Medicīnas universitātes psihiatrijas un psihoterapijas departamenta vadītājs profesors Zigfrīds Kaspers (Siegfrid Kasper) ir pārliecināts, ka daudzu cilvēku depresijai ir sezonāls raksturs. Viņš bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš uzsāka pētījumus par cilvēku garīgo problēmu iespējamo saistību ar viņu iekšējā bioloģiskā pulksteņa traucējumiem. Rezultātā profesors kopā ar saviem kolēģiem nonāca pie secinājuma, ka spēku izsīkumu un slikto garastāvokli, kas cilvēkiem raksturīgs rudens un ziemas periodā, var izārstēt, vienkārši nodrošinot viņiem pietiekamu gaismas daudzumu!

Taču, lai tam būtu gaidītais pozitīvais efekts, gaismai jābūt pareizi izvēlētai gan pēc krāsas temperatūras, gan pēc tās intensitātes un kvalitātes. Spēja saredzēt mums apkārt esošos objektus to īstajās krāsās (šādu iespēju mums sniedz gaisma ar augstu krāsu izšķirtspēju), var izdziedināt daudzas psihiskās veselības traucējumus. Ne velti daži ārsti un alternatīvās medicīnas speciālisti gaismas terapiju izmanto kā "zāles".

Tāpēc, lai veicinātu izpratni par gaismas nozīmi mūsu dzīvē, arī kompānija PHILIPS zinātnisko pētījumu rezultātiem pievērsusi lielu uzmanību.

Gaisma, ja tā ir pietiekamā daudzumā, cilvēkam dod spēku, uzlādē enerģijas rezerves, rūpējas par labu garastāvokli un paaugstina darbaspējas. Tādēļ, lai kompensētu dabiskās gaismas trūkumu rudens un ziemas periodā vai atrodoties slēgtās telpās bez dabiskās gaismas, var izmantot piemērotu mākslīgo apgaismojumu. Pareizais apgaismojums jāmeklē SLO Latvia

Pētījumu un izmēģinājumu rezultātā tiek apkopotas zināšanas par to, kāds mākslīgais apgaismojums būtu vispiemērotākais. Gaismas izpētē PHILIPS sadarbojas ar universitātēm un laboratorijām visā pasaulē, kā arī veic savus pētījumus un uzņēmuma produkcijas lietotājiem piedāvā nevis vienkārši gaismu telpu apgaismošanai, bet gan „gaismu dzīvei”. Tādu, kas ir pilnvērtīga, dzīvespriecīga un enerģiska. 

Kompānijas PHILIPS paveikto darbu sarakstā ir slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes, kas aprīkotas tādu apgaismojumu, kas palīdz cilvēkiem ātrāk atjaunot spēkus un atveseļoties. Šajā sarakstā ir mācību klases, kur skolēni un studenti, pateicoties labam apgaismojumam, saglabā augstas koncentrēšanās spējas un stundu laikā nejūtas noguruši. Tāpat šajā sarakstā ir arī biroji, kur cilvēki strādā ar lielu atdevi un nezina pat tādu jēdzienu kā rudens melanholija.

Trīs svarīgākie rādītāji

Apgaismojuma izvēles iespējas ir ļoti plašas, un tajās ir daudz būtisku nianšu. Tāpēc mūsdienās, lai pareizi un komfortabli organizētu sava mājokļa apgaismojumu, katrs var izmantot tos izgudrojumus un zināšanas, kas ir PHILIPS rīcībā. Mājoklis, kā zināms, ir vieta, kur atpūsties, atjaunot garīgos spēkus un emocionālo līdzsvaru. Tas būs iespējams vien tad, ja mākslīgais apgaismojums būs kvalitatīvs. Nepareizi izvēlēti gaismas avoti mājiniekus var padarīt miegainus un noslēgtus vai pat izprovocēt agresivitāti. Šādos apstākļos nevar būt ne runas par pilnvērtīgu atpūtu un spēku atjaunošanu.

Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mājoklī jābūt labam apgaismojumam. Tikai, kā to izvēlēties? Kompānijas PHILIPS eksperti rosina dzīvojamām telpām izvēlēties gaismas avotus ar krāsu atveides indeksu (CRI) ne mazāku par 80. Par to var pārliecināties uz gaismekļa iepakojuma. 80 – tas ir minimālais apgaismojuma līmenis telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki. Vēl labāk, ja mājokli apgaismojošo spuldžu un gaismekļu CRI būs 90.

Otrs svarīgs rādītājs, kam kompānijā PHILIPS pievērš īpašu uzmanību, ir gaismas temperatūra, par kuru tika runāts šī raksta sākumā. Tās vērtība, ko norāda kelvinos, arī ir atzīmēta uz iepakojuma. Piemēram, spuldze ar temperatūru 2700K izstaros dzeltenu gaismu, kas palīdzēs atslābināties. Pie 3000K apgaismojuma, kam piemīt silta baltā krāsa, ir labi lasīt grāmatu. Savukārt birojos un mācību iestādēs vislabāk izmantot gaismas avotus ar gaismas temperatūru 4000K. Savukārt tie gaismekļi, kam šis rādītājs tuvojas 6500K, satur zilā spektra gaismu. Tā mudina cilvēku uz aktīvu rīcību un dod enerģiju.

Bez gaismas temperatūras un krāsu atveides indeksa PHILIPS eksperti iesaka pievērst uzmanību arī gaismas intensitātei, ko mēra luksos (tā ir viena lumena attiecība pret vienu kvadrātmetru). Skaidrā un saulainā dienā saules gaismas vērtība ir aptuveni 10 tūkstoši luksu, savukārt drūma un pelēka rudens diena mums dod tikai aptuveni 2000 luksus.

Pētījumi ir parādījuši, ka mākslīgās gaismas intensitāte intervālā no 2500 līdz 10 tūkstošiem luksu cilvēku padara daudz mierīgāku un laimīgāku, nekā zemākas intensitātes apgaismojums. Nepieciešamība pēc gaismas intensitātes lielā mērā ir atkarīga arī no cilvēka veiktajām aktivitātēm. Piemēram, strādājot ar datoru, apgaismojuma ieteicamā intensitāte ir 500 luksi, bet precīziem instalācijas darbiem vajadzīgi vismaz 750 luksi.

Viss iepriekš rakstītais nozīmē vien to, ka, izvēloties mākslīgo apgaismojumu, ir trīs svarīgi rādītāji, kam jāpievērš uzmanība: krāsu atveides indekss (CRI), gaismas temperatūra (mērīta kelvinos – K) un gaismas intensitāte (tiek mērīta luksos – lm, gaismas intensitātē uz vienu kvadrātmetru – lx=lm/m2 ). Ja konkrēto apgaismojumu paredzēts uzstādīt dzīvojamās telpās, šo rādītāju vērtībai uz gaismas avota iepakojuma jābūt atbilstošai izmantošanas mērķim (luksu vietā uz iepakojuma norāda lumenus – lm, jo ražotājs nezina apgaismojamā laukuma lielumu).

Ja vērtība ir zema vai ja gaismekļa ražotājs to vispār nenorāda uz iepakojuma, tad šāda iekārta vai spuldze mājokļa apgaismošanai visdrīzāk nav derīga.

Apgaismojumam gan dzīvojamās, gan darba telpās jābūt tādam, kas cilvēkam palīdz, atbalsta, kā arī atjauno spēkus un enerģiju. Savukārt, ja tas ir izvēlēts nepareizi, efekts ir gluži pretējs. Šāda nosacīti "nepareiza" gaisma cilvēku nogurdina un viņa garastāvokli tikai pasliktina.

Kompānijas PHILIPS speciālisti uzskata, ka katrs cilvēks ir pelnījis savu mājokli aprīkot ar kvalitatīviem un pareizi izvēlētiem gaismas avotiem. Bet orientēties to daudzveidībā palīdzēs "SLO Latvia" darbinieki, kuri saprot un atbalsta PHILIPS vērtības apgaismojuma izvēlē.